Uzrunādams pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi 2025” dalībniekus, jaunatnes jautājumu eksperts un galvenais pasākuma referents Bruno Antonio ir atzinis, ka nekad iepriekš mums vēl nav bijusi tik izglītota jaunā paaudze ar tik lielu potenciālu, kurai būtu arī nācies dzīvot tik saspringtā laikā un tik dziļā neziņā par nākotni. “EESK Info” viņš stāsta par to, kā panākt, lai jauniešu viedoklis tiktu sadzirdēts, un kāpēc laikā, kad Eiropā palielinās diskriminācija un ksenofobija, ir tik svarīgi, lai nākamajās ES jaunatnes programmās jauniešiem joprojām tiktu mācīts par demokrātijas nozīmi.
1. Vai mūsdienās jaunieši ir pasīvi, vai arī viņi aktīvi piedalās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē? Kādā veidā jauniešus varētu labāk iesaistīt politikas veidošanā?
Dažādi pētījumi liecina, ka jaunieši ir ieinteresēti un iesaistās aktīvi. Ja politisko iesaisti mēs definējam kā informētību par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, ir skaidrs, ka jaunieši uzņemas iniciatīvu, lai lietas mainītu. Īpaši interesanti ir tas, kā viņi izvēlas iesaistīties. Parastie līdzdalības veidi ietver balsošanu, brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās vai iestāšanos politisko partiju jaunatnes kustībās. Pašlaik to popularitāte jauniešu vidū ir samazinājusies, un, lai ietekmētu publiskās politikas veidošanu, viņi izvēlas piedalīties parakstu vākšanā vai protestos, kā arī citās inovatīvās iniciatīvās. DYPALL tīklā mēs analizējam šos iesaistes instrumentus, kas ietver apspriedes, līdzdalību vietējās jaunatnes padomēs un citus vietējos jaunatnes dialoga mehānismus. Mēs redzam, ka jaunieši ir ļoti ieinteresēti piedalīties, taču lielākā daļa parasto mehānismu joprojām nav jauniešiem draudzīgi un jēgpilni.
2. Nesen notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu un dalībvalstu vēlēšanu rezultāti liecina, ka daudzi cilvēki ir balsojuši par labējā spārna partijām. Kāpēc, jūsuprāt, tā ir noticis, un vai Jūsu skatījumā šī ir satraucoša tendence, kas varētu apdraudēt tādas Eiropas vērtības kā līdztiesība un iekļaušana?
Labējā balsojuma pieaugums jauniešu vidū ir satraucoša tendence. Mūsu skatījumā tā cēlonis ir neapmierinātība ar ierasto politiku, dziļa neuzticēšanās politiskajām institūcijām, vēlme pēc spēcīgas nacionālās identitātes un bailes par ekonomisko drošību un sociālo nodrošinājumu. Mums ir jāizprot, kādi ir šo satraucošo balsošanas tendenču pamatcēloņi. Šī paaudze ir izaugusi pastāvīgu krīžu apstākļos un laikā, kad nav bijis skaidrības par viņu nākotni. Nekad iepriekš mums vēl nav bijusi tik izglītota jaunā paaudze ar tik lielu potenciālu, bet kurai būtu arī nācies dzīvot tik saspringtā laikā un tik dziļā neziņā par nākotni. Sociālie mediji veicina satura polarizāciju un ietekmē viedokli.
Tas viss ir cēlonis neskaidrībai par to, kas būs tālāk. No vienas puses, balsojums par populistiskām partijām var būt gan protests, gan vispārēja neapmierinātība. Bet, no otras puses, tas var arī atspoguļot vēlmi pēc spēcīgas varas, kas varētu radīt drošības sajūtu. Tomēr, kā liecina vēsture, laikos, kad šādas labējā spārna populistiskās partijas iegūst varu, jaunieši bieži vien piedzīvo vilšanos un jūtas apkrāpti. Kad viņi saprot, ka tiesības, brīvības un citas svarīgas vērtības viņiem ir atņemtas vai tiek apšaubītas, bieži jau ir par vēlu.
Šī tendence jau tagad apdraud mūsu Eiropas vērtības – mēs to varam vērot ne tikai politiskajā diskursā, bet arī mūsu sabiedrības locekļu ikdienas dzīvē: par to liecina ksenofobijas gadījumi vai atšķirīgu cilvēku diskriminācija, kas kļūst par arvien ierastāku parādību. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunās ES jaunatnes programmas arī turpmāk palīdzētu jauniešiem izprast demokrātijas nozīmi, uzzināt par to vairāk un to piedzīvot un vienlaikus arī palīdzētu viņiem attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai iegūtu spēju pretoties apdraudējumam, kurus rada antidemokrātiskas kustības.
3. Cik lielā mērā Eiropas jaunieši ir informēti par to, ko ES dara viņu labā? Kā viņiem palīdzēt iegūt lielāku interesi par ES? Kā Jūs vērtējat ES komunikācijas darbu?
Pavisam droši ir iespējams apgalvot, ka jauniešu informētība par to, ko ES dara viņu labā, noteikti ir lielāka nekā vecāko paaudžu pārstāvju vidū. Tādas jaunatnes programmas kā “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss un “DiscoverEU” palīdz veidot šo piederību Eiropas identitātei. Tās būtu jāstiprina un būtu arī jānodrošina to pieejamība visiem Eiropas jauniešiem.
Bet vai jaunieši tiešām apzinās, ko Eiropa dara viņu labā? Mūsu skatījumā tā nav. Joprojām ir jārūpējas, lai skaidrāk būtu saskatāms un saprotams tas, kā ES ietekmē sabiedrību, it īpaši jauniešus. ES iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir milzīga ietekme, tāpēc jauniešiem vajadzētu būt lielākai interesei par ES jautājumiem. Kā to panākt? Man ir divas idejas: ES iestādēm ar savu vēstījumu būtu jāpanāk, lai rastos pilnīga skaidrība par to, ka ES līmenī pieņemtie lēmumi tiešā veidā ietekmē viņu dzīvi. Iestādēm būtu arī jāpaplašina programmas, kas jauniešiem piedāvā vairāk iespēju iegūt zināšanas par ES, to pašiem piedzīvot un atklāt. Tas varētu palielināt piederības sajūtu, emocionālo saikni, kontaktus un draudzīgas attiecības eiropiešu vidū.
Neraugoties uz to, ka ES iestādes iegulda lielus pūliņus sabiedrības uzrunāšanā, un uz to, ka ir ļoti uzlabotas dažādas kampaņas un instrumenti, mēs nevaram teikt, ka ar to pietiek. Praksē tas viss bieži vien ir tālu no jauniešu reālās dzīves.
ES ir uzlabojusi klātbūtni sociālajos medijos un uz jauniešiem vērstās kampaņās, tomēr vēstījums joprojām nesasniedz adresātu, it īpaši jauniešus, kas ir tik neviendabīga mūsu sabiedrības grupa. Ir jāturpina ES komunikācijas pilnveide, jāuzlabo tās struktūra, tajā ietverot jaunas informēšanas metodes, piemēram, jauniešu nevalstiskās organizācijas vajadzētu izmantot kā jauniešu viedokļu vēstneses, būtu jāizstrādā decentralizētas informēšanas platformas un jāstrukturē vēstījuma izplatīšanas kampaņas, kurās ES politika būtu jāsaista ar pazīstamu ikdienas pieredzi. Šajā kontekstā ir svarīgi izmēģināt jaunas komunikācijas pieejas un jauniešus tiešā veidā iesaistīt kampaņu un citu komunikācijas materiālu izstrādē un popularizēšanā.
2. Kā panākt, lai jauniešu viedoklis tiktu labāk sadzirdēts?
Jaunieši ir jāuztver nopietni, un ir jāatzīst viņu vērtība. Iestādēm ir tiesības un iespējas palīdzēt jauniešu viedoklim tikt sadzirdētam, tomēr reizēm pietrūkst vēlmes viņu jēgpilnai iesaistei atvēlēt vietu, atbalstu, iespējas un instrumentus. Jauniešu iesaiste nedrīkst notikt tikai ķeksīša dēļ, proti, jauniešus uzaicināt uz publiskiem pasākumiem, uzņemt fotogrāfijas sociālajiem medijiem, bet pret viņu pienesumu izturēties nevērīgi. Jauniešu dalībai ir jānes rezultāti – jauniešiem ir svarīgi redzēt to, kāda ir viņu darba ietekme un kādas izmaiņas tas rada.
Lai jauniešu viedoklim palīdzētu izskanēt skaļāk, ir vajadzīgs institucionāls atbalsts, piemēram, jauniešiem ir jābūt pārstāvētiem lēmumu pieņemšanas struktūrās. Jāveido arī uzticēšanās, bet tam ir vajadzīgs laiks, kvalitatīva telpa un kopīgam darbam piemēroti procesi. Lai tas varētu notikt, ir jāpiešķir pietiekami liels finansējums, un iestādēm ir vajadzīga lielāka jauda, kas varētu uzlabot darbu un jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ir vajadzīgi ieguldījumi, īsta apņēmība un laiks.
Bruno António ir DYPALL tīkla izpilddirektors. DYPALL tīkls ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pašvaldību un pētniecības iestāžu platforma, kuras uzdevums ir veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī. Pēdējos 12 gadus Bruno ir strādājis par jaunatnes ekspertu un ārēju konsultantu vairākās iestādēs, piemēram, Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē. Iepriekš viņš ir bijis organizācijas “Youth for Exchange and Understanding” ģenerālsekretārs, kā arī “ECOS – Cooperativa de Educação, Cooperação e Desenvolvimento” izpilddirektors. Viņam ir sociālās izglītības diploms, kas iegūts Algarves Universitātē, kura atrodas Faro, Portugālē.
Mazāk
