Eiropas Komisija ir ierosinājusi mērķrādītāju – līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 %, lai 2050. gadā sasniegtu klimatneitralitāti. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) maija plenārsesijā apstiprināja šo mērķi, uzsverot, ka tas atbilst zinātniskajiem ieteikumiem ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. 

Piedāvādama savu atbalstu, EESK uzsvēra, ka ir jādod taisnīgs ieguldījums globālajos klimata centienos, taču, pārejot uz mazoglekļa ekonomiku, ir jānodrošina arī Eiropas rūpniecības konkurētspēja. Atzinuma “ES klimata mērķrādītājs 2040. gadam” ziņotājs Teppo Säkkinen uzsvēra: lai rastu enerģiju rūpniecības, transporta un ēku dekarbonizācijai, līdz 2040. gadam ir jāievieš bezoglekļa elektrosistēma, kas palīdzētu patiešām samazināt emisijas, pakāpeniski pārtraucot fosilā kurināmā izmantošanu. 

Ņemot vērā tādus riskus kā, piemēram, meža ugunsgrēki un kaitēkļi, EESK brīdina pārmērīgi nepaļauties uz oglekļa piesaisti un iesaka lietot tādu pieeju, kurā emisiju samazināšana un oglekļa piesaiste būtu līdzsvarā. Nākamajā ES klimata politikas posmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumiem, stabilas ekonomikas izveidei, energoapgādes drošības uzlabošanai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai. Lai to panāktu, ir jāsasniedz 2030. gada mērķrādītājs – emisiju samazinājums par 55 % – un jāīsteno tiesību akti, kas ietverti paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. 

EESK paredz, ka līdz 2040. gadam tiks izveidota bezoglekļa elektroenerģijas ražošanas nozare, kam sekos dekarbonizēta siltumapgāde un aukstumapgāde. Rūpniecības, ēku un transporta dekarbonizācijai ir nepieciešama tīra enerģija par pieņemamu cenu. 

EESK ir ierosinājusi arī lauksaimniecības pārtikas nozarē noteikt emisiju samazināšanas mērķi, kas, ņemot vērā daudzveidīgos dabīgos apstākļus Eiropas Savienībā, izstrādāts dialogā ar lauksaimniekiem un ieinteresētajām personām tā, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku. 

Lai sasniegtu 2040. gada mērķus, izšķiroša nozīme ir sabiedrības atbalstam un ieinteresēto personu iesaistei. Tāpēc EESK aicina īstenot plašu dialogu, tostarp ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem, lai izvirzītu mērķus un izstrādātu politiku. 

Gaidot ES tiesību akta priekšlikumu par 2040. gada mērķrādītāju, EESK uzsver, ka ir jāveic visaptveroša konkurētspējas pārbaude salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām, lai saglabātu gan Eiropas globālo konkurētspēju un rūpniecisko bāzi, gan augstus vides un sociālos standartus. (ks)