European Economic
and Social Committee
ECCJ saka “nē” Omnibus paketei: korporatīvajām interesēm nevajadzētu virzīt ES politiku
Eiropas Komisija drīzumā nāks klajā ar tiesību aktu reformu kopumu attiecībā uz uzņēmumu ziņošanas pienākumiem, kas pazīstams kā “Omnibus pakete”. Paketes mērķis ir vienkāršot un racionalizēt ilgtspējas noteikumus, padarot ziņošanas pienākumus uzņēmumiem vienkāršākus. Kopš tās paziņošanas novembrī tā ir radījusi satricinājumu viļņus visā Eiropas Savienībā, rosinot plašas debates un iebildumus no dažādām grupām. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO), arodbiedrības, uzņēmumi, investori, juristi un zinātnieki ir pauduši bažas par Omnibus paketes potenciālu izraisīt deregulāciju, mudinot Komisiju aizsargāt, nevis vājināt šos instrumentus. Andriana Loredan no Eiropas Korporatīvā tiesiskuma koalīcijas (ECCJ) skaidro, kas ir uz spēles un kāpēc tādas PSO kā ECCJ iebilst pret Omnibus paketi.
Konkurētspēja tiek izmantota kā iegansts deregulācijai attiecībā uz tik ļoti nepieciešamajiem ilgtspējas noteikumiem
Omnibus pakete ir vērsta uz trim galvenajiem ilgtspējas instrumentiem, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatā, proti, Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD), Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD) un Taksonomijas regulu. Šī pakete ir tiešs rezultāts jaunajai Komisijas virzības maiņai, kas sākās ar Mario Draghi ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni 2024. gada septembrī. Draghi ziņojumā ES tirgu stagnācija daļēji tiek skaidrota ar pārmērīgu regulatīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus ērti neievērojot citus svarīgus faktorus, piemēram, naftas, gāzes un pārtikas inflāciju, ko izraisa starptautisku uzņēmumu spekulācijas. Saskaņā ar Draghi ziņojumu ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un pienācīgas rūpības sistēma ir būtisks regulatīvā sloga avots. Bez pierādījumiem, kas ilgtspējas tiesību aktus saistītu ar šķietamo ES konkurētspējas trūkumu, šī šaurā perspektīva ir kļuvusi par ieganstu iespējamai ilgtspējas tiesību aktu demontāžai kopumā.
Ar šo konkrēto Omnibus paketi Komisija plāno vienkāršot dažus no viskritiskākajiem nesen pieņemtajiem instrumentiem, lai pievērstos lielo uzņēmumu ietekmei uz cilvēkiem un vidi. Tas ietver CSDDD, kas tika pieņemts tikai pagājušajā gadā un vēl nav ieviests.
Jebkuras diskusijas par “Omnibus” saturu pagaidām joprojām ir spekulatīvas. Tomēr viens no būtiskākajiem riskiem, kas saistīti ar Omnibus, ir ilgtspējas instrumentu leģislatīvā atvēršana no jauna, kā rezultātā varētu tikt pārskatīti galvenie noteikumi (piemēram, civiltiesiskās atbildības vai klimatiskās pārkārtošanās plāni CSDDD ietvaros). ECCJ stingri iebilst pret iepriekš saskaņoto ilgtspējas tiesību aktu atvēršanu no jauna. Tas palielinātu regulatīvo nenoteiktību, apdraudētu to, kā uzņēmumi ievēro cilvēktiesības un vides aizsardzības prasības, un sodītu iniciatorus.
Nesamērīga uzņēmumu ietekme nepilnīgā apspriešanās procesā
Paziņojums par “Omnibus” paketi un Komisijas priekšlikuma izstrāde ir notikusi pilnīga pārredzamības trūkuma apstākļos un neņemot vērā ne ES Līgumu tiesību aktus, ne pašas Komisijas procesuālos noteikumus.
Komisija plāno iesniegt savu Omnibus iniciatīvu ļoti īsā termiņā, kas neļauj veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu. Šāda pieeja nav savienojama ar tiesībām piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesos, kas ir demokrātijas princips, kuru aizsargā ES Līgumu tiesības. Tas ir pretrunā arī Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm, kas paredz plašu un pārredzamu apspriešanos ar ieinteresētajām personām Komisijas politikas veidošanas procesā.
Tā vietā Komisija 2025. gada februārī rīkoja šķietamu apspriešanos – t. s. “reālās situācijas pārbaudi”, kurā piedalījās neliela, selektīva ieinteresēto personu grupa – galvenokārt lieli uzņēmumi un uzņēmumu apvienības. Daudzi no šiem uzņēmumiem pašlaik saskaras ar tiesvedību par cilvēktiesību vai vides aizsardzības pārkāpumiem savā darbībā vai vērtības ķēdē. Tādējādi tie ir ieinteresēti uz darba ņēmēju, vietējo kopienu un klimata rēķina vājināt ilgtspējas tiesību aktus. Turklāt lielo uzņēmumu nesamērīgi augstā pārstāvība krasi kontrastē ar pilsoniskās sabiedrības nepietiekamo pārstāvību. PSO, arodbiedrības un mazie uzņēmumi bija pārstāvēti tikai simboliski, savukārt no korporatīvās ļaunprātīgas izmantošanas cietušie un uzņēmumi, kas atbalsta ilgtspējas noteikumus, bija pilnībā izslēgti no apspriešanās.
Omnibus pakete: potenciāls drauds vērienīgām rīcībpolitikām klimata jomā
Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un komisārs Valdis Dombrovskis, kurš pārrauga visu “vienkāršošanas” virzību, šķiet, pielāgojas vislielāko, visspēcīgāko korporāciju darba kārtībai. Konkrētāk, Komisijas galvenie partneri tā sauktās reālās situācijas pārbaudes laikā ietvēra uzņēmumus, kuru uzņēmējdarbība būtiski veicina klimata pārmaiņas un kuri ir ieinteresēti klimata saistību samazināšanā, piemēram, uzņēmumus naftas, gāzes, naftas ķīmijas, autobūves un finanšu nozarēs. Ņemot vērā pašreizējo klimata krīzi un tās negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un vidi, tas rada bažas par to, vai Omnibus pakete būs solis atpakaļ klimata politikas jomā.
Komisijas prioritātei vajadzētu būt īstenošanai, nevis deregulācijai
Ja Komisija patiešām ir norūpējusies par konkurētspēju un regulatīvā sloga samazināšanu, kā arī cilvēktiesībām un klimatisko taisnīgumu, tai būtu jāapsver, kā efektīvi īstenot ilgtspējas instrumentus. To var viegli izdarīt, izstrādājot pamatnostādnes, lai palīdzētu uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, kā noteikts CSDDD, kā arī attīstot finansējumu un spēju veidošanu. Šī pieeja novērstu Draghi ziņojumā pausto kritiku par norādījumu trūkumu, lai atvieglotu ES ilgtspējas tiesību aktu piemērošanu.
Visbeidzot, svarīgu ilgtspējas noteikumu slepena pārrakstīšana aiz slēgtām durvīm ar dažām pasaules lielākajām korporācijām diez vai būtu veids, kā panākt patiesu konkurētspēju.
Andriana Loredan ir politikas speciāliste Eiropas Korporatīvā tiesiskuma koalīcijā (ECCJ) un kopš priekšlikuma pirmās publicēšanas 2022. gadā bija iesaistīta Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju atbalstīšanā. Iepriekš viņa ir strādājusi uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā no piespiedu darba perspektīvas starptautiskajā organizācijā “Anti-Slavery International”.