EESK Darba devēju grupas loceklis Matteo Carlo Borsani

Pirmais un svarīgākais, ko savā atzinumā EESK aicina darīt, ir steidzami rīkoties, lai īstenotu E. Letta un M. Draghi ziņojumos minētos ieteikumus. Uzskatu, ka tas būtu jādara visaptveroši; ziņojumos nedrīkst meklēt vienīgi izdevīgo. Tie jāīsteno kopumā, nevēršot priekšlikumus un uzmanību vienīgi uz komforta zonām un nevairoties no būtiskākajiem un strīdīgākajiem jautājumiem, piemēram, tādiem kā ieguldījumi. 

Vispirms pieskaroties M. Draghi ziņojumam un ņemot vērā nenoliedzamo nozīmi, kāda ir viņa aplūkotajai prioritātei, proti, visas ES konkurētspējai, uzskatu, ka viņa ieteikumi par ES rūpniecības politiku ir ļoti svarīgi. It īpaši viņš uzstāj, ka jāveido tāda rūpniecības politika, kas spēj pārvarēt pašreizējo sadrumstaloto pieeju. Pašlaik mums ir 27 valstu rūpniecības politika, kas ne vienmēr tiek koordinēta. Tāpēc saskaņoti ES centieni dos mums iespēju nodrošināt pareizo līdzsvaru starp fiskālajiem, regulatīvajiem, tirdzniecības/muitas pasākumiem un finanšu stimuliem, kā tas raksturīgs visjaunākajai ASV un Ķīnas rūpniecības politikai, un tādējādi vienotais tirgus gūs milzīgu labumu.

Tomēr tam būtu jāiet roku rokā ar krasu uzņēmumiem uzveltā birokrātiskā sloga mazināšanu, un tāpēc es īpaši atzinīgi vērtēju E. Letta aicinājumu, ka vienotā tirgus virzībai jābūt ātrai un tālai. Viens no nozīmīgiem E. Letta ieteikumiem ir racionalizēt birokrātisko slogu, vienkāršot administratīvās procedūras un veikt citus pasākumus, lai “mazinātu birokrātiju”, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šajā saistībā EESK savā atzinumā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par 25 % samazināt ziņošanas slogu visiem uzņēmumiem un izvirzīto mērķi samazināt MVU ziņošanas slogu par vismaz 50 %. Turklāt, pilnveidojusi un analizējusi E. Letta ieteikumu apsvērt mehānismu, kas palīdzētu likumdevējiem veikt dinamisku ietekmes novērtējumu, EESK visnotaļ atbalsta ieceri par ietekmes uz konkurētspēju pārbaudi, kura jāveic likumdošanas procesā.