Salīdzinājumā ar saviem globālajiem līdziniekiem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, eurozona saskaras ar neatliekamām problēmām: zems darba ražīgums, konkurētspējas vājināšanās un ekonomiskās dinamikas palēnināšanās. Lai apvērstu šo tendenci, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina steidzami izstrādāt koordinētu stratēģiju.

Savā atzinumā “Eurozonas ekonomikas politika (2025)” EESK izklāsta plānu, kā veicināt izaugsmi, padziļinot iekšējo tirgu, samazinot regulatīvo birokrātiju un nodrošinot fiskālo ilgtspēju. Tajā pašā laikā rīcībpolitikām jābūt vērstām uz tādām transformatīvām tendencēm kā mākslīgais intelekts (MI) un sabiedrības novecošanas radītais spiediens.

Pēc ārējiem satricinājumiem, piemēram, Covid-19 pandēmijas un enerģētikas krīzes, eurozona saskaras ar ievērojamiem ekonomikas izaicinājumiem. Lai gan ir veikti stabilizācijas centieni, tādi jautājumi kā iekšējā nenoteiktība, demogrāfiskās pārmaiņas un pieaugošais fiskālais spiediens prasa drosmīgas reformas.

EESK ierosina trīspakāpju pieeju produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanai: iekšējā tirgus padziļināšana, rūpniecības politikas koordinēšana un birokrātijas mazināšana. Fiskālajai ilgtspējai ir izšķiroša nozīme, un tai ir vajadzīga līdzsvarota sistēma, spēcīgāka ES sadarbība un centieni izmantot neizmantotos ieņēmumus. Investīcijas joprojām ir vājš punkts, un ir vajadzīga paplašināts riska kapitāls un inovācijām labvēlīgas rīcībpolitikas.

Būtiska nozīme ir arī darba tirgus noturībai, kas prasa elastību, taisnīgu atalgojumu, sociālā nodrošinājuma reformas un MI virzītu prasmju pilnveidi. EESK uzsver, ka ir vajadzīga kopīga pārskatatbildība starp ES un tās dalībvalstīm, atbalstot labāku politikas koordināciju. Ar izlēmīgu rīcību un stratēģiskiem ieguldījumiem eurozona var veidot noturīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku nākotnei (tk).