Eiropas virzība uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) ir ievērojami palēninājusies, un tas raisa bažas par 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu. ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) publicētajā 2025. gada ziņojumā par Eiropas ilgtspējīgu attīstību norādīts, ka laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam progress virzībā uz IAM sasniegšanu bija uz pusi lēnāks nekā iepriekšējā periodā novērotais.

Laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam progress paātrinājās par 1,9 punktiem, bet turpmākajos gados tas palēninājās līdz tikai 0,8 punktiem. Palēnināšanās saistīta ar pieaugošajām ekoloģiskajām, sociālajām un ģeopolitiskajām problēmām. 2. IAM (Bada izskaušana) joprojām rada nopietnas bažas, jo pārtikas nodrošinājuma un ilgtspējas problēmas joprojām pastāv visā Eiropā.

Īpašā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pētījumā uzsvērta nepieciešamība mainīt uzturu, lai atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecību un sabiedrības veselību.

Tagad Eiropas Savienībai ir jauna vadība, un eksperti aicina īstenot efektīvāku politiku un veikt investīcijas, lai paātrinātu progresu virzībā uz IAM sasniegšanu. Būtiska loma ir globālajai sadarbībai un finansējumam, un paredzams, ka ceturtajā Starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu, kas 2025. gada jūnijā notiks Spānijā, uzmanība tiks pievērsta ilgtspējai vajadzīgā finansiālā atbalsta palielināšanai.

Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) priekšsēdētāja vietnieks un ziņojuma galvenais autors Guillaume Lafortune brīdina, ka pieaugošā ģeopolitiskā spriedze sarežģī centienus ilgtspējas jomā, taču viņš nezaudē optimismu.

“Pasaule kļūst arvien bīstamāka, nestabilāka un nenoteiktāka,” viņš teica. “Vienlaikus cilvēki, it īpaši jaunieši, vēlas ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā pasaules ekonomikas apmēru un pieejamās tehnoloģijas, pasaule varētu pilnībā panākt ilgtspējīgu attīstību.”

“Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas ir būtisks virzītājspēks virzībā uz IAM sasniegšanu. Lai paātrinātu rīcību, mums vajadzīgi vērienīgāki mehānismi, kas aizsargātu lauksaimnieku, mazo pārtikas ražotāju un citu ieinteresēto personu iztikas līdzekļus visā pārtikas piegādes ķēdē. Taču mums arī jānovērš nevienlīdzīgs sadalījums un jānodrošina taisnīga pārkārtošanās,” sacīja EESK Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides (NAT) specializētās nodaļas priekšsēdētājs Peter Schmidt, kurš vienlaikus aicināja vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

Tā kā atlikuši tikai pieci gadi, Eiropas Savienībai jāizšķiras: rīkoties izlēmīgi vai riskēt ar to, ka tā nespēs izpildīt savas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu un taisnīgu nākotni. (ks)