EESK uzklausīšanas sanāksmē, kas notika 8. aprīlī un kurā pulcējās galvenie invaliditātes politikas dalībnieki, tostarp sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tika norādīts, ka ir jāpaaugstina personu ar invaliditāti, it īpaši jauniešu, nodarbinātības līmenis. Neraugoties uz juridiskiem centieniem, dati liecina, ka daudzi no viņiem joprojām saskaras ar diskrimināciju darba pasaulē tādu stereotipu dēļ, kas viņus attēlo kā neproduktīvus.

Galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ka jaunajā ES stratēģijā par personu ar invaliditāti tiesībām ir atzītas problēmas nodarbinātības un izglītības jomā, ar kurām saskaras jaunieši ar invaliditāti. Tomēr sociālajiem partneriem vēl nav skaidrības par to, cik vērienīgi būs šie centieni.

Jaunieši ar invaliditāti, mēģinot iekļūt darba tirgū, saskaras ar šķēršļiem, un šie šķēršļi pastāv gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiešām, bezdarba līmenis cilvēku ar invaliditāti vidū, it īpaši sievietēm un jauniešiem ir nesamērīgi augsts salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kas pieejami ES līmenī, cilvēkiem ar invaliditāti ir par 24,4 % mazāk iespējamības tikt pieņemtiem darbā. Šķiet, ka Covid-19 pandēmija šo nevienlīdzību ir palielinājusi.

Eurofound vecākā pētniecības projektu vadītāja Daphne Nathalie Ahrendt iepazīstināja ar Eurofound apsekojuma rezultātiem: 27 % respondentu ar invaliditāti bija bezdarbnieki, salīdzinājumā ar 12 % respondentu bez invaliditātes. 55 % no viņiem tiek uzskatīti par finansiāli nestabiliem salīdzinājumā ar 38 % no viņu līdziniekiem bez invaliditātes. Lielākā daļa respondentu ar invaliditāti biežāk saskaras ar depresiju un vientulību.

Kā norādīja Eiropas Invaliditātes foruma Jaunatnes komitejas pārstāve Francesca Sbianchi, “daudzi no mums saskaras ar lielāku dzīves dārdzību, un tāpēc, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, viņi ir atkarīgi no atbalsta pakalpojumiem un invaliditātes pabalstiem”. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai novērstu daļu no šīs nevienlīdzības, ir ļaut cilvēkiem ar invaliditāti saglabāt invaliditātes pabalstu, kad viņi sāk strādāt, lai viņiem dotu laiku kļūt finansiāli neatkarīgiem.

Starptautiskās Darba organizācijas pārstāvis Stefan Tromel norādīja, ka, lai gan jaunie nodarbinātības veidi sniedz iespējas iekļaut vairāk cilvēku ar invaliditāti, ESAO dati liecina, ka pastāv arī digitālo prasmju plaisa starp personām ar invaliditāti un personām bez tās, un ir jāpaliek tāldarba iespējai. Lai novērstu šo trūkumu un uzlabotu darba vietu pieejamību, arodbiedrībām ir jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem: ekonomikas un sociālo lietu komitejas katrā valstī varētu būt laba platforma, lai nodrošinātu šo iespēju.

Cilvēki ar invaliditāti saskaras ar lielāku diskrimināciju tad, ja viņi ir jaunieši. Tā kā 2022. gads ir Eiropas Jaunatnes gads, ir svarīgi panākt labāku izpratni par realitāti, ar ko saskaras šī konkrētā grupa. (rl)